Jēgpilna tehnoloģiju lietošana ir nākamais solis digitālajā izglītībā

Egle Tamelīte, Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā

Runājot par jauniešiem un tehnoloģijām, ilgu laiku centrā bijis jautājums par ierobežojumiem – mazāk ekrānlaika, mazāk sociālo tīklu, mazāk skrollēšanas. Šī diskusija ir būtiska, taču ar aizliegumiem vien nepietiek. Tehnoloģijas no jauniešu ikdienas nepazudīs, tāpēc arvien svarīgāks kļūst cits jautājums – kā palīdzēt tās izmantot atbildīgi un jēgpilni.

Samsung jauniešu aptaujā 56% Latvijas jauniešu atzina, ka uz mēnesi visgrūtāk būtu atteikties no sociālajiem tīkliem un viedtālruņa. Vienlaikus 36% norādīja, ka ar tehnoloģiju palīdzību vislabprātāk uzlabotu savas mācības. Šie rezultāti labi parāda abas digitālās ikdienas puses – tehnoloģijas spēj viegli aizpildīt laiku, taču tās var būt arī instruments mācībām, ideju attīstīšanai un problēmu risināšanai.

Tāpēc uzmanību ir vērts pievērst ne tikai tam, cik ilgi jaunietis lieto tehnoloģijas, bet arī tam, kā viņš tās izmanto.

Bieža lietotņu un platformu izmantošana pati par sevi vēl nenozīmē augstas digitālās prasmes. Būtiskāk ir spēt atrast un izvērtēt informāciju, uzdot pareizos jautājumus, pārbaudīt pieņēmumus un izmantot digitālos rīkus konkrēta mērķa sasniegšanai. Īpaši mākslīgā intelekta laikmetā šī atšķirība kļūst arvien nozīmīgāka – tehnoloģija var piedāvāt atbildi dažu sekunžu laikā, taču cilvēka ziņā joprojām paliek spēja novērtēt, vai tā ir uzticama, noderīga un konkrētajā situācijā piemērojama.

Šeit redzama arī plašāka paradigmas maiņa. No centieniem galvenokārt ierobežot ierīču izmantošanu pamazām virzāmies uz jautājumu, kā veicināt kvalitatīvāku digitālo pieredzi. Jauniešiem ir svarīgi ne tikai zināt, no kā digitālajā vidē izvairīties, bet arī piedzīvot, ko ar tehnoloģijām iespējams paveikt.

Atbildīga tehnoloģiju lietošana ir arī pašu tehnoloģiju uzņēmumu interesēs. Ilgtermiņā tehnoloģijas rada lielāko vērtību nevis tad, ja tās patērē pēc iespējas vairāk, bet tad, ja cilvēki prot tās izmantot droši, kritiski un ar konkrētu mērķi. Tāpēc digitālā izglītība nevar aprobežoties tikai ar funkciju apgūšanu – tai jāattīsta arī spēja izvēlēties, kad tehnoloģija patiešām palīdz un kad tā tikai novērš uzmanību.

Praksē šādas prasmes vislabāk veidojas darot. Viens no piemēriem ir konkurss “Solve for Tomorrow”, kur jaunieši sāk ar pašu pamanītu problēmu un mēģina tai izstrādāt tehnoloģisku risinājumu. Ekspertu iesaiste, meistarklases un mentorings šajā procesā nav pašmērķis – svarīgākais ir dot iespēju pašiem pārbaudīt savu ideju, saņemt atgriezenisko saiti un saprast, kas darbojas un kas jāmaina.

Šogad konkursam Latvijā pieteikušās 194 komandas, bet sešu gadu laikā iniciatīvā piedalījušies vismaz 2000 jauniešu. Taču būtiskāks par pašu dalībnieku skaitu ir princips – jaunietis nav tikai tehnoloģiju lietotājs vai gatava satura saņēmējs, viņš var būt arī radītājs.

Tieši uz to būtu vērts virzīt turpmāko sarunu par jauniešiem un tehnoloģijām – ne tikai jautāt, cik daudz laika viņi pavada pie ekrāna, bet arī, ko šajā laikā iemācās, izveido un atrisina. Tas ir arī viens no Samsung sociālās atbildības fokusiem – veicināt zinošu, atbildīgu un jēgpilnu tehnoloģiju lietošanu jauniešu vidū.

Ar aicinājumu “noliec telefonu” vien vairs nepietiek. Daudz svarīgāk ir parādīt, ko ar tehnoloģijām iespējams paveikt jēgpilni.