Skaistas bildes un pozitīvi video: Vai tie tiešām uzlabo mūsu digitālo ikdienu?

Negatīvu ziņu nepārtraukta ritināšana jeb doomscrolling jau kļuvusi par plaši pētītu paradumu – jaunākie 2026. gada pētījumi to tieši saista ar trauksmi, depresijas simptomiem un hronisku stresu*. Kā pretstats šai tendencei diskusijās par digitālo labbūtību parādījies jauns jēdziens – bloomscrolling jeb apzināta, iedvesmojoša un nomierinoša satura izvēle. Taču vai skaistas bildes un mīlīgi dzīvnieku video automātiski nozīmē veselīgākus digitālos paradumus?

Pozitīvāks saturs – labāka izvēle, bet ne vienmēr veselīgāks paradums

Digitālās labbūtības speciāliste Dace Šķirmante skaidro, ka pozitīva satura izvēle pati par sevi nav slikta – iedvesmojoši stāsti, daba, dzīvnieki vai cits patīkams saturs var radīt pozitīvākas emocijas nekā negatīvu ziņu plūsma. Tomēr arī šajā gadījumā svarīgi nepazaudēt būtiskāko jautājumu – vai cilvēks saturu izvēlas apzināti, vai arī turpina automātiski ritināt ekrānu.

“Pozitīvs saturs var sniegt īslaicīgu emocionālu pacēlumu, taču tas neatrisina pašu atkarības vai ieraduma problēmu. Pastāv risks, ka bloomscrolling kļūst par ērtu attaisnojumu ilgākai palikšanai pie ekrāna,” norāda D. Šķirmante. Eksperte uzsver, ka arī sociālo tīklu algoritmi ir pielāgoti tam, lai mūs noturētu ekrānā pēc iespējas ilgāk – neatkarīgi no tā, vai skatāmies sliktas vai labas ziņas.

Digitālā labbūtība nav tikai mazāks ekrānlaiks

Digitālā labbūtība nenozīmē atteikties no tehnoloģijām vai censties telefonu izmantot pēc iespējas mazāk. Daudz būtiskāka ir spēja atšķirt mērķtiecīgu tehnoloģiju lietošanu no automātiska satura patēriņa. Viens vienkāršs atgādinājums ir pirms telefona atbloķēšanas sev pajautāt: “Ko es šobrīd gribu izdarīt?”

Ja mērķis ir sazināties, atrast informāciju, mācīties, radīt saturu vai attīstīt kādu ideju, tehnoloģija kalpo kā instruments. Savukārt, ja pēc dažām minūtēm vairs nav skaidrs, kāpēc telefons tika paņemts rokās, iespējams, uzmanību jau pārņēmusi satura plūsma.

D.Šķirmante uzsver, ka digitālās vides mērķim nevajadzētu būt vienkārši aizvietot negatīvu saturu ar pozitīvu. Viņas skatījumā būtiski saglabāt līdzsvaru un neaizvietot ar telefonu aktivitātes, kas sniedz piepildījumu ārpus ekrāna.

Tieši apzināta un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana ir arī viens no Samsung jauniešu ideju konkursa “Solve for Tomorrow” šī gada akcentiem – mudināt jauniešus no pasīva satura patēriņa pāriet pie ideju radīšanas un izmantot tehnoloģijas kā instrumentu reālu problēmu risināšanai.

“Tehnoloģijas ir neatņemama mūsu ikdienas daļa, un tās sniedz ļoti plašas iespējas – mācīties, sazināties, radīt un attīstīt idejas. Tāpēc svarīgākais nav vienkārši samazināt pie ekrāna pavadīto laiku, bet iemācīties to izmantot ar mērķi. Ar “Solve for Tomorrow” vēlamies jauniešus iedrošināt būt ne tikai digitālā satura patērētājiem, bet arī radītājiem, kuri tehnoloģijas izmanto savu ideju īstenošanai un problēmu risināšanai,” saka Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Konkursā 9.–12. klašu skolēni komandās aicināti radīt idejas sporta un tehnoloģiju vai ilgtspējas jomā. Pieteikšanās konkursam turpinās līdz 16. oktobrim vietnē solvefortomorrow.lv.

* Avots: 2026. gada zinātniskās literatūras pārskats “The influence of doomscrolling on mental health: a scoping review”, Mental Health and Digital Technologies. DOI: 10.1108/MHDT-10-2025-0068.